Jaunībā savai pirmajai zinātniskajai jauniešu konferencei sagatavoju pētniecisko darbu par tēmu: peldēšana kā norūdīšanās bērniem pirmajā dzīves gadā.

Tolaik būtībā vēl bērns, būdams, taču ar pirmo sporta kategoriju peldēšanā, mācīju mammām, kā pareizi peldināt zīdaiņus. Pēc tam mēs mērījām dažādus visu organisma sistēmu rādītājus, analizējām mazuļu augšanu un psihisko attīstību gada laikā. Atšķirības starp bērniem, kuri peldēja kopš dzimšanas, un tiem, kuri nepeldēja, bija pārsteidzošas. Tā bija lieliska pieredze, kuru izmantoju visu savu dzīvi!

Pagāja kādi desmit gadi, un tad mēs peldinājām savu mazuli. Pēc tam daudzus gadus nepeldējām, bet toties tagad sacenšamies ātrumā. Uzvar jaunība! Taču ķermenis atceras. Un mūsu trenere Oļa, daudzkārtēja čempione, katru reizi atrod foršus, rotaļīgus veidus, kā “izvilkt” no manis to dziļo bērnības iegūto meistarību.

Zinu, ka daudzi peld gan profesionāli, gan hobija līmenī - baseinos un atklātos ūdeņos. Dažus es pati esmu mudicnājusi mācīties peldēt, pat palīdzējusi pirmajās tikšanās reizēs ar ūdeni. Esmu pat saņēmusi ne vienu vien reizi komentārus: “Pat sapņos nerādījās, ka varētu peldēt, turoties pie speciālista rokas.” 

Ja nav grūti, padalieties savā pieredzē, domās un sajūtās: ko jums dod fiziskā aktivitāte ūdenī?

☝️Kāpēc MĒS (psihodrāmas terapeite, treneris un jaunais pediatrs) iesakām jums visiem sadraudzēties ar ūdeni, atrast sev piemērotu vietu un aizrauties ar šo pilnīgi unikālo fiziskās aktivitātes veidu, kas attīsta ķermeni, stiprina psihi un audzina raksturu?

Šodien rakstīšu nevis par sportu, bet par mākslu pārvaldīt savu ķermeni ūdenī, par prasmi sajust ritmu un kustības harmoniju. Tas padara mūs stiprākus - fiziski, psiholoģiski un garīgi. Varbūt kāds arī atradīs sev baseinu!

Fiziskais ieguvums

Peldēšanas nodarbības vienmērīgi noslogo visas muskuļu grupas, veidojot lokanību, spēku un izturību. Taču tās arī vienmērīgi atslogo visas muskuļu grupas, tās izstiepjot un piešķirot plastiskumu. Savukārt, kustību koordinācija ūdenī prasa smalku ķermeņa pārvaldīšanu - prasmi just ūdeni, iejusties tajā, pielāgoties tā pretestībai, veidot līdzsvaru starp slīdējumu un piepūli. Katram trenerim tam krājumā ir savas rotaļīgās “spēlītes”.

Īpaši svarīga, kā nekur citur, ir ritma sajūta: elpošana, kustības un sirdsdarbība sinhronizējas, nodrošinot katra vēziena plūdumu un efektivitāti. Ūdenī, spiediena atšķirības dēļ, mūsu ķermenis šķiet vieglāks. Tas ir arī lielisks limfodrenāžas efekts, kas aktivizē visas organisma sistēmas un mazina sēdoša darba radīto saspringumu. Minimums kustību - maksimāls slīdējums! 

Galvenais noteikums: ūdens necieš sasprindzinājumu, steigu un liekas kustības.

Psiholoģiskā iedarbība

Peldēšana palīdz atslābināties, mazina stresu un trauksmi. Stiepšanās/izstiepšanās laikā mazinās muskuļos uzkrātie stresa hormoni. Ūdens sajūta iedarbojas kā meditācija, bet ritmiskā elpošana un kustība nomierina nervu sistēmu. Tajā pašā laikā nodarbības audzina izturību, pacietību un mērķtiecību, jo prasa pārvarēt nogurumu un strādāt pie tehnikas.

Rakstura audzināšana

Ikviens, kurš ir mācījies peldēt, zina, ka sākumā jāpārvar bailes no ūdens, bet pēc tam - savi ierobežojumi. Tas attīsta drosmi, neatlaidību un pašpārliecinātību. Regulāri treniņi norūda raksturu, māca kontrolēt elpošanu, sadalīt spēkus un virzīties uz mērķi, neskatoties uz nogurumu.

Un jā, ja jūs vēlaties vienkārši pamērcēties, paplunčāties, pastāvēt zem kaskādēm, izklaidēt bērnus vai vienkārši pavadīt laiku - tas, iespējams, arī ir labi. Bet es nerakstu par to. To, ko es rakstīju iepriekš, šādā veidā jūs neiegūsiet, negaidiet! Lai gūtu rezultātu, ir nepieciešama metodoloģoija un sistēma, jūsu iesaiste un neliela sevis pārvarēšanas!

Pārliecinoši? Tad skriešus uz baseinu!