Stāsts nav par pasaku – tas ir par realitāti.
Kas slēpjas aiz straujas motivācijas notievēt, un kur ir saprāta robežas?
Reiz princese ieraudzīja neparastu sludinājumu: kādā arābu valstī kroņprincis Ramadāna laikā rīkoja akciju veselīga dzīvesveida veicināšanai. Par katru zaudēto kilogramu dalībnieks saņēma 1 gramu zelta!
Noteikumi bija šādi: reģistrācija, pilna medicīniskā pārbaude un kontrindikāciju neesamība.
Ģeniāla ideja, vai ne? Šāds stimuls spēcīgi motivē cilvēkus iziet skrīningu, nodot analīzes, uzzināt par savu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, laikus uzsākt ārstēšanu. Tas ir gan izaicinājums un sevis pārvarēšana, gan arī rūpes par sevi un jauna veida profilaktiskā pārbaude!
Katru nedēļu dalībnieki devās uz klīniku, kur tika uzraudzīts svars, ķermeņa parametri un vispārējā pašsajūta. Ja veselības stāvoklis pasliktinājās, tika sniegta medicīniskā palīdzība.
Princese izturēja atlasi. Dalības laikā viņa zaudēja kilogramus, atjaunoja garderobi un ar lepnumu pieņēma komplimentus. Viņa tika galā, izturēja pārbaudījumu un saņēma balvu. Bet vai tiešām viss bija tik vienkārši?
Paskatīsimies uz procesu no abām pusēm: motivācija un riski
Pievilcīgā puse
Ramadāns jau pats par sevi pārkārto ēšanas režīmu, bet ar šādu balvu parādās spēcīga motivācija ne tikai mainīt ieradumus, bet arī pārbaudīt, cik godīga ir sistēma. Daudziem tas ir īsts pārbaudījums un sevis pārvarēšana.
Plusi:
- veidojas rūpes par veselību;
- pieaug motivācija mainīt ieradumus;
- dalībnieki iziet medicīniskās pārbaudes;
- rodas sasnieguma un lepnuma sajūta.
Taču ir arī otra puse:
- Straujš svara zudums ir liels stress organismam. Bieži tas aktivizē hronisku vai slēptu saslimšanu saasināšanos.
- Ja anamnēzē ir bijuši ēšanas traucējumi vai vielmaiņas problēmas, pat sen aizmirstas, pastāv augsts recidīva risks.
- Audu “badošanās” palēnina vielmaiņu un pastiprina iekšējo spriedzi. Katram šis process norit citādi.
- Iespējams enerģijas kritums, miegainība, aukstuma sajūta, darba spēju samazināšanās. Un, lai arī “sarūkošs” ķermenis priecē, organisma resursi ātri izsīkst.
- Cieš arī smadzenes: samazinās koncentrēšanās spējas, palēninās reakcijas un parādās kļūdas.
- Ja netiek koriģēts dzīvesveids kopumā, īpaši slodze un dienas režīms, notiek gribasspēka izsīkums un spēku kritums.
- Organisms nesalūzīs uzreiz, tam ir rezerves. Taču stress var izraisīt dzīvesspēka izsīkumu, kuru atjaunošana prasīs mēnešus. Un ne katrs spēs tikt galā bez profesionālas palīdzības.
- Psiholoģiskas traumas vai retraumatizācijas riski ievērojami pieaug.
Tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Patiesībā pārmaiņas ķermenī bieži sakrīt ar dzīves grūtībām, krīzēm un spriedzi ģimenē. Tas rada milzīgu slodzi nervu, hormonālajai un imūnsistēmai.
Secinājums:
Šādām iniciatīvām ir gan gaišā, gan ēnas puses.
No vienas puses, tās motivē rūpēties par sevi. No otras - tās nes riskus, īpaši tiem, kuri neapzinās iespējamās sekas vai, kuriem ir nemanāmas, bet būtiskas iekšējas grūtības.
Ja tajās piedalās ar izpratni un sagatavotību, šādas akcijas var kļūt par spēcīgu atbalstu. Turpretī, dzenoties pēc ārējā rezultāta un nepamanot iekšējos signālus, cena var izrādīties pārāk augsta.
Svarīgi:
- pieiet šādiem projektiem apzināti;
- nelikt balvu augstāk par savu veselību;
- ieklausīties sevī un ķermenī;
- veikt ne tikai fizisko, bet arī psiholoģisko diagnostiku.
Jā, šadās programmās psiholoģiskā kontrole reti tiek iekļauta: tā ir brīvprātīga, dārga un laikietilpīga. Taču sekas atspoguļojas tieši šajā jomā, un vēlāk nākas sevi atjaunot pa kripatiņai vien,izmantojot speciālistu atbalstu.
Tāda ir dzīve!
Kādus eksperimentus jūs veicat ar savu ķermeni?
Atcerieties: ķermenis nav instruments balvu gūšanai, bet gan mājas, kurās jūs dzīvojat. Ķermenis atceras visu!