Bieži jautā: vai ir iespējams mainīt struktūru, ja tā sākotnēji bija disfunkcionāla vai dzīves gaitā tāda kļuva?

Jūs noteikti zināt, ka šūnai ir struktūra, pateicoties kurai tā pilda noteiktas funkcijas. Ikvienam mūsu orgānam ir struktūra un, attiecīgi, tas pilda visas tam nepieciešamās funkcijas. Ja orgāna struktūra ir izmainīta, tad tiek traucēta arī funkcija: mēs jūtam tā disfunkciju vai vēlāk - slimību. Ja kāja nepilda savu funkciju, mēs klibosim! Acīmredzami! Tāpat ir arī ar citām mūsu ķermeņa daļām.

Bieži jautā: vai ir iespējams mainīt struktūru, ja tā jau sākotnēji ir bijusi disfunkcionāla vai par tādu kļuvusi dzīves laikā? 

Jūs noteikti zināt, ka šūnai ir struktūra, pateicoties kurai tā veic noteiktas funkcijas. Ikvienam mūsu orgānam ir struktūra un tas attiecīgi pilda visas tam nepieciešamās funkcijas. Ja orgāna struktūra ir izmainīta, tiek traucēta arī tā funkcija: mēs jūtam disfunkciju vai vēlāk - slimību. Ja kāja nepilda savu funkciju, mēs klibosim! Tas ir acīmredzami! Tāpat ir arī ar citām mūsu ķermeņa daļām.

Tas pats attiecas uz šūnu vai orgānu: ja struktūra ir bojāta, arī orgāna funkcija tiek veikta slikti! Kādā brīdī mēs sajutīsim šo disfunkciju un vērsīsimies pie ārsta.

Personībai arī ir struktūra. Tās pamatā ir harmoniska centrālās nervu sistēmas augšana un attīstība, kā arī milzīga apkārtējās vides ietekme. Ja personības struktūra ir veselīga, tajā viss ir pareizi ielikts, ņemot vērā visus fiziskos faktorus, un attīstība notikusi labvēlīgos apstākļos, tad arī funkcija harmoniski izpaudīsies jebkurā dzīves situācijā. Šāda personība izturēs visu!

Ja personība ir nenobriedusi, tās struktūras nav līdz galam nobriedušas un tā veidojusies disfunkcionālos vai stresa apstākļos - piemēram, dažādu veidu traumas, atbalsta trūkums, izteikti konflikti ģimenē u.c. ietekmē - tad arī tās funkcijas būs izkropļotas. Cilvēks saskarsies ar grūtībām mācībās, uzvedībā, attiecībās, profesionālajā realizācijā, emocionālajā regulācijā un veselībā.

Bet atšķirībā no bioloģiskajām struktūrām psihe ir plastiska. Personības un ģimenes struktūru var koriģēt - taču tas prasa laiku, apzinātas pūles, profesionālas pieejas un vidi, kas veicina pārmaiņas.

Kā mainīt personības struktūru?
☝ Problēmas apzināšanās un izpratne par to, kas tieši traucē personībai būt veselīgai.

👌 Cilvēkam ir jāierauga, ka viņa uzvedība un domāšana seko iemācītam destruktīvam scenārijam.

🫶 Ja cilvēks ir audzis ģimenē, kur nebija pieņemts izpaust jūtas, ir jāiemācās emocionāla atvērtība vai jāattīsta cita jauna pieredze.

👏 Svarīga ir atbalstoša vide – apkārtne, kurā tiek vērtētas jaunas nostādnes, idejas, jūtas, domas un rīcība. Piemēram, draudzība ar tiem, kuri prot veidot veselīgas attiecības.

🤝 Darbs ar psihoterapeitu - patstāvīgi izveidot veselīgas personības struktūru un funkciju, diemžēl, neizdodas; profesionāla palīdzība paātrina šo procesu.

Vai ir iespējams mainīt ģimenes struktūru?

Pāra personības veido ģimeni. Ja personību struktūra un funkcijas ir “kārtībā”, tad arī ģimenes struktūra būs “kārtībā”. Šādu ģimeni mēs saucam par funkcionālu - tajā izpaudīsies normatīvās funkcijas, kas nepieciešamas gan pašas ģimenes sistēmas izaugsmei un attīstībai, gan veselīgu bērnu attīstībai tajā. Ir aprakstītas divpadsmit ģimenes funkcijas:

1. bērnu radīšana un audzināšana;
2. ģimenes un sabiedrības vērtību un tradīciju saglabāšana, attīstīšana un nodošana nākamajām paaudzēm;
3. cilvēku vajadzību apmierināšana pēc psiholoģiska komforta, emocionāla atbalsta, drošības sajūtas, sava “Es” vērtības un nozīmīguma apziņas, emocionālā siltuma un mīlestības;
4. apstākļu radīšana visu ģimenes locekļu personības attīstībai;
5. seksuāli erotisko vajadzību apmierināšana;
6. vajadzību apmierināšana pēc kopīgas brīvā laika pavadīšanas;
7. kopīgas mājsaimniecības organizēšana, darba sadale ģimenē, savstarpēja palīdzība
8. cilvēku vajadzības apmierināšana pēc saskarsmes ar tuviem cilvēkiem un stabilu komunikatīvu saišu veidošanas ar viņiem;
9. individuālo vajadzību apmierināšana pēc tēva vai mātes lomas, kontakta ar bērniem, viņu audzināšanas un pašrealizācijas bērnos;
10. sociālā kontrole pār atsevišķu ģimenes locekļu uzvedību;
11. bērnu un ģimenes finansiālās audzināšanas nodrošināšanas organizēšana;
12. rekreatīvā funkcija — ģimenes locekļu veselības saglabāšana, atpūtas organizēšana, stresa stāvokļu mazināšana.

Ja ģimenē virkne funkciju netiek pildītas vai cieš, tad ģimene attīstīsies pa disfunkcionālu ceļu.

Ģimeni, kura izveidojusies pēc disfunkcionāla modeļa, mainīt ir grūtāk. Taču ar neatlaidīgu darbu kaut ko tomēr var panākt. Rezultāts būs balva, dāvana par ieguldīto darbu!

Galvenais ir saprast, ka:

👫 Abiem partneriem jāapzinās problēma un jāgrib pārmaiņas.

👫 Nepieciešams kopīgs darbs: veselīgas ģimenes normu apguve, darbs ar psihologu atveseļojošā, nevis traumējošā vidē.

👫 Ja viens cilvēks mainās, bet otrs pretojas - tad ir iespējama attiecību pārtraukšana.

Vai var mainīt partnera/partneres struktūru, ja viņš/viņa ir audzis ģimenes vai sociālā disfunkcijā?

Pilnībā - nē, bet var ietekmēt:

🤼‍♀ Dot iespēju iegūt jaunu pieredzi: parādīt veselīgas robežas, sniegt atbalstu un uzticēšanos.

⛹‍♀ Atbalstīt personīgo izaugsmi un attīstību. Taču svarīgi, lai pats cilvēks ļoti gribētu un vēlētos šo izaugsmi īstenot.

🧘 Negaidīt ātras pārmaiņas - struktūra veidojas gadiem ilgi daudzu faktoru ietekmē.

🏇 Un svarīgi atcerēties: cilvēks mainās tikai tad, ja pats to vēlas.

Tātad: personības attīstībā un attiecībās, tāpat kā bioloģijā, ja struktūra ir “bojāta”, cieš funkcijas. Taču psihē ir elastīgums: caur apzināšanos, praksi un atbalstu var mainīt gan personības, gan ģimenes struktūru. Galvenais ir pacietība un gatavība pārmaiņām.