• 1.jpg
  • 2.jpg
  • 7.jpg
  • 9.2.jpg
  • 9.jpg
  • 10.jpg
  • 11.jpg
  • 14.jpg
  • 15.jpg
  • 16.jpg
  • 34.jpg
  • 35.jpg
  • 20131128_230849.jpg
  • _12.jpg

Braucam uz nometni!

Kā sagatavot bērnu patstāvīgai atpūtai, lai tā atstātu patīkamas atmiņas un iespaidus? Veiksmīga bērna atpūta nometnē ir svarīgs viņa pieaugšanas etaps. Drošība nometnē lielākoties ir atkarīga no paša bērna un viņa sociālajām iemaņām, kā arī no viņa pamatzināšanām par drošību un visu noteikumu stingras ievērošanas.

  1. No kura vecuma var sūtīt bērnu uz nometni? Vienmēr ņemiet vērā bērna vecumu un skaidri izvērtējiet viņa psiholoģiskā stāvokļa gatavību pārdzīvot šķiršanos no vecākiem, kā arī viņa gatavību tikt galā ar pārmaiņām. Parasti tas varētu būt 8-9 gadīgs bērns. Šajā vecumā bērnam ir liela vēlme izzināt jaunas lietas, viņi labi var komunicēt ar citiem bērniem un pedagogiem. Pajautājiet paša bērna viedokli un noskaidrojiet, vai viņš vēlas braukt uz nometni. Ja viņš negrib vai nav gatavs – neuzstājiet un nepiespiediet viņu braukt. Tādai rīcībai var būt bīstamas sekas – bērna psiholoģiskā trauma; piemēram, bērns no pārdzīvojumiem var saslimt, tālākajā dzīvē brauciens uz nometni asociēsies ar šausmīgu viņa bērnības pārdzīvojumu.

  2. Kādus bērnus nav ieteicams sūtīt uz nometni? Bērnus, kas cieš no hroniskām saslimšanām, piemēram, bronhiālās astmas vai smagas alerģijas, nav ieteicams apmeklēt nometni arī smagas slimības uzliesmojuma laikā un uzreiz pēc izveseļošanās.

  3. Kā izvēlēties nometni?

Izlemiet, ko jūs gribētu saņemt no nometnes: lai jūsu bērns būtu pabarots, pieskatīts un viņam būtu jautri vai arī to, lai viņš iemācās kaut ko jaunu, piemēram, svešvalodu, teātra mākslu, vai arī to, lai bērns kļūst fiziski spēcīgāks un sportiskāks. Pēc tam iegūstiet informāciju par izvēlēto nometni no saviem draugiem, paziņām un interneta. Parunājiet ar vecākiem, kuru bērns apmeklējis kādu no izvēlētajām nometnēm. Ja ir iespēja, apmeklējiet nometni pirms sūtīt bērnu tur , tas nepieciešams, lai iepazītos ar personālu un teritoriju. Pēc tam jums nepieciešams t ar nometnes administrāciju apspriest sekojošo informāciju:

  • Cik bērnu un bērnu vadītāju būs nometnē un grupā?

  • Pēc kāda principa tika izvēlēti nometnes vadītāji un pasniedzēji?

  • Ar ko konkrēti nodarbosies bērni brīvajā laikā?

  • Kur un kādā veidā tiek organizēta bērnu barošana? Ja ārpus nometnes – no kurienes ēdiens tiek piegādāts? Ja nometnē – vai viss virtuves personāls ir izgājis medicīnisko / sanitāro pārbaudi?

  • Cik bērni dzīvos vienā istabā?

  • Kādas labierīcības ir paredzētas; vai būs pieejams karsts ūdens?

  • Kur novietotas tualetes un dušas telpas?

  • Vai būs pieejama medicīniskā aprūpe un palīdzība?

Ja atbildes uz jautājumiem jūs apmierina, tad kārtīgi apskatiet nometni – bērnu istabas, ēdnīcu, virtuvi, tualetes, teritoriju. Svarīgi zināt, vai tiek ievērota psiholoģiskā un fiziskā bērna drošība, kā tiek nodrošināta bērna drošība ekskursiju un ceļojumu laikā, kādi ir iekšējie noteikumi, alkohola un cigarešu pieejamība. Ja jūs kaut kur nelaiž – tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Noteikti visiem bērna atpūtas organizācijas normatīviem jābūt ievērotiem.

Ja jūs neesiet pārliecināti, vai šī nometne der jūsu bērnam – meklējiet citu, kura neradīs nekādas šaubas! Svarīga ir noskaņa nometnē!

  1. Kā gatavoties

  • Jebkurai izvēlei jābūt kopīgai un saskaņotai ar bērnu – apspriediet braucienu, pirkumus un nepieciešamās lietas nometnei. Izpētiet kopā programmu, dienas kārtību, nodarbības u.c.

  • Dalāties ar pozitīvām atmiņām no savas bērnības.

  • Apspriediet patstāvīgas darbības: bērna pašaprūpe, saskarsme ar vienaudžiem un pieaugušajiem, bērna spēja palīdzēt sev nelaimes gadījumā; atgādiniet par personīgu higiēnu.

  • Praktizējiet patstāvīgas nakšņošanas pie vecvecākiem vai arī organizējiet īslaicīgu dzīvošanu pie radiem – sekojiet, kā bērns tiek galā ar savu aktivitāšu plānošanu.

  • Iemāciet drošas uzvedības noteikumus blakus ūdenstilpnēm, pie ugunskura un pārgājienu laikā. Iespējams, jums izdosies pārbaudīt viņa zināšanās un iemaņas spēļu vai kvesta formā, kā arī laicīgi pamācīt bērnu, ja rīcība nav līdz galam pareiza. Pārliecinieties, ka bērns zina un saprot, ko nedrīkst darīt: pamest nometnes vietu bez saskaņošanas ar nometnes vadītājiem, kontaktēties ar svešiniekiem,peldēt tālu no krasta u.c.

  • Sniedziet orientierus, kur vērsties steidzamā situācijā: pie nometnes vadītāja vai palūgt piezvanīt vecākiem / radiem.

  • Apspriediet iespējamos komunikācijas veidus un apmaiņas veidus ar ziņām, ņemot vērā nometnes noteikumus.

  1. Ko dot līdzi bērnam, dodoties uz nometni?

Obligāti – mini-aptieciņa pašpalīdzībai, kurā ielieciet plāksterus, saules aizsargkrēmu, līdzekli pret odiem, FastumGel (lai noņemtu sāpes pie sasitumiem), aktivēto ogli un No-Spa (pret vēdera sāpēm), Paracetamolu (pret galvassāpēm un temperatūru). Uzrakstiet uz papīra, kurā gadījumā lietot katru medikamentu, kā arī to devas. Nodrošiniet, lai mini-aptieciņas saturs būtu vienmēr pieejams bērnam.

 

  1. Ja bērns prasa, lai jūs viņu aizvedat prom no nometnes?

Parunājiet ar audzinātājiem un nometnes vadītājiem, centieties izskaidrot bērna neapmierinātības iemeslus. Dažreiz bērnam traucē citi bērni, kuri atrodas vienā istabā – tie stāsta šausmu stāstus pa nakti vai trokšņo, vai uzvedās tā, kā jūsu bērns nav pieradis. Tādā gadījumā palūdziet nometnes vadītājiem sameklēt jūsu bērnam citu istabu. Ir gadījumi, ka līdz stresam bērnu noved kāds sīkums, piemēram, viņš nevar atrast tīrās zeķes, ko viņš bija ielicis tālākajā somas kabatā. Tādā gadījumā palīdziet viņam nomierināties un sameklēt pazudušo mantu. Nemoralizējiet, nekritizējiet un nelamājiet. Parasti adaptācijas periods aizņem 3-5 dienas. Ja bērns joprojām nav apmierināts, raud un prasās mājās – nekādā gadījumā neatstājiet viņu vienatnē ar viņa problēmām, labāk palīdziet ierastos apstākļos tikt galā ar konflikta iemesliem.

 

Ko nedrīkst darīt?

Nevajag uzspiest bērnam savas bailes un bažas! Nestāstiet audzināšanas nolūkos bērnam negatīvus stāstus, piemēram, ka kāds noslīka, ka kāds salauza kāju vai saslima. Bērns paliks bailīgs, nervozs, neveikls un neizveicīgs, nelaimes gadījuma risks tikai pieaugs. Vecāku uzdevums – apmācīt bērnu peldēt, lēkāt, skriet, spēlēt, komunicēt, tikt galā ar radušos situāciju, bet ne iebiedēt vai ieaudzināt bezpalīdzības sajūtu.

Ja bērns tomēr negrib pamest mājas un kaut kur braukt bez jums, padomājiet: varbūt jūs paši iedvešat bailes un satraukumu bērnā? Tādā gadījumā mēģiniet tikt galā ar savām bailēm. Vērsieties pie speciālista pēc palīdzības. Mēs audzinām bērnus nevis personīgai izmantošanai, bet tā, lai viņiem būtu patstāvīga, aktīva un laimīga dzīve.