Bieži vien tiek uzodots arī šāds jautājums: „Kā pierunāt kādu no tuviniekiem vai paziņām vērsties pie psihologa?” Ja cilvēks uz Jūsu piedāvājumu apmeklēt psihologu atbild noraidoši – neuzstājiet, viņš pats zin, ko vēlas.

Ko tiešām nevajag darīt, tas ir pierunāt. Pierunāt – tas nozīmē lietot vardarbību, bet tas jau ir likuma pārkāpums. Labākajā variantā – varat neuzstājīgi ieteikt. Kā? Jūs šo cilveku labāk pazīstat, tādēļ arī Jums labak to zināt. Un pajautājiet sev – kādēļ JUMS to vajag? Jo ja Jūs uzstājīgi pierunājat – lauvas daļu atbildību par šī cilvēka izvēli Jūs uzņematies uz sevis. Un ja tas ir nespējīgs pieaudzis cilvēks, tas būs neproduktīvi gan viņam, gan Jums. Protams, 12-13 gadus veci bērni ir izņēmums, jo par viņiem atbildību joprojām nes vecaki. Taču arī jau pusaudžu vecumā bērni ir pilnībā spējīgi pieņemt lielako daļu savu lēmumu.

Reizēm vēlas sarunāt konsultāciju trešajai personai, viņu par to pat neinformējot. Pirms lietojat šo paņēmienu, noskaidrojiet vai viņam (-ai) patiešām ir nepieciešama psihologa konsultācija, un, ja saņemat negatīvu atbildi, padomājiet, ka varbūt tā patiesībā ir Jūsu problēma. Pārlieku lielas rūpes par cita cilvēka uzvedību ir tieši Jūsu problēma.